Ceļot ilgtermiņā. Bet pirms tam?

Esat nolēmuši ceļot ilgtermiņā? Jauki! Kā to paveikt un kā pelnīt naudu, esot ceļā? No katra ceļotāja, visticamāk, saņemsiet dažādas atbildes, jo atšķirsies apstākļi – ar ko kopā ceļojat, cik ilgi ceļojat, pa kuru reģionu ceļojat, kā ceļojat, ko protat, kādas ir jūsu prioritātes utt. Atšķiras arī tas, no kuras valsts esat. Latviešu skatījums noteikti atšķirsies no austrāliešu vai amerikāņu priekšstata.

Ar šo rakstu centīšos iedvesmot ceļot ilgtermiņā ar bērniem, taču kaut ko noderīgu atradīs arī individuāli ceļotāji.

Kāpēc vispār jāceļo ilgtermiņā?

Ceļot ilgāku laiku bez apstājas – pie šāda lēmuma parasti nonāk cilvēki, kurus ir nomocījusi ikdienas rutīna vai kuri ir pārdzīvojuši kādu traumu, vai kuriem ir grūti izturēt Latvijas klimatu visu cauru gadu, vai kuriem vienkārši ir klejotāja gēns. Ceļošana ir lielisks izaugsmes veids, jo ceļot nozīmē dzīvot ārpus savas ierastās komforta zonas, būt svešā vidē, būt pašam ar sevi un saviem tarakāniem vai arī būt kopā ar otro pusīti un/vai bērniem bez apstājas. Tas nav viegli, taču tas ļauj iepazīt savas (iedomātās) robežas.

Visiem noteikti nav jāceļo – to esmu teikusi vienmēr. Ir cilvēki, kuri jūtas pilnīgā harmonijā, strādājot monotonu biroja darbu visu mūžu un katru gadu braucot atpūsties uz vienu un to pašu vietu Ēģiptē vai Tenerifē. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā vienkārši ir šo cilvēku pieņemtā realitāte, un mums nav nekādu tiesību kritizēt citu cilvēku izvēli. Ceļot vai neceļot – tā tiešām ir katra personīgā izvēle.

Lēmums pieņemts. Ar ko sākt?

Vispirms jāsaprot, cik ilgi vēlaties ceļot. Pasaulē ir visai populāri doties tā sauktajā gap year vai sabbatical year, t.i. doties prom gadu un pēc tam atgriezties mājās. Pēc sarunām ar šādiem ceļotājiem visbiežāk esmu dzirdējusi to, ka mājās nosēdēt ir grūti un atkal gribas doties ceļā. Dažiem šķiet neiespējami atgriezties darbā, ja pirms tam gadu esi varējis baudīt brīvību. Neesmu satikusi nevienu, kurš gaidītu dienu, līdz atkal varēs atgriezties ierastajā darba ritmā. Jā, gribas savu gultu, spilvenu, karstu dušu vai vannu, latviešu produktus utt., bet ne darba pienākumus un modinātāja zvanu no rīta. Tiesa, tas, ka šādus cilvēkus neesmu satikusi, nenozīmē, ka šādu cilvēku nav. Viss ir iespējams.

Tikpat labi var ceļot īsāku laikposmu, var ceļot ar konkrēti izstrādātu maršrutu, var ceļot vispār bez plāna – t.i. nopirkt lētāko biļeti vienā virzienā un tad skatīties, uz kuru pusi tālāk pūš vējš.

2016. gada nogalē mana ģimene pieņēma lēmumu pārdot visu un ceļot ilgtermiņā bez konkrēta galamērķa un plāna. Sīkāk par to rakstīju šajā rakstā. Jā, mūsu plāni visai drīz izmainījās, taču es biju gatava neparedzamai notikumu gaitai. Tas, vai notikumi notika pozitīvā virzienā vai nē, jau ir cits jautājums, taču šis raksts ir par to, kā praktiski sagatavoties ceļošanai ilgtermiņā. Pirms aizbraukšanas daudz studēju ceļojošu ģimeņu blogus (angliski), un man radās aptuvena nojausma, kādas varētu būt izmaksas. Vēlreiz atkārtoju, ka apstākļi katram ir atšķirīgi! Pētiet, salīdziniet, domājiet, bet pats galvenais – nebaidieties un dariet!

Pirmie praktiskie soļi

• Izdomājiet, uz kuru reģionu un cik ilgi vēlaties ceļot. Sīki un smalki diez vai izdosies visu uzreiz saplānot, taču aptuvenai nojausmai ir jābūt.
• Izdzīvot bez svešvalodu zināšanām var, taču ikviena valoda atver jaunas durvis un samazina stresu, atrodoties svešā vidē. Ja nezināt nevienu svešvalodu, ir pēdējais laiks apgūt kaut vai pamatfrāzes angļu valodā. Ja dodaties Dienvidamerikas virzienā – spāņu valoda būs jūsu draugs. Mūsdienās ir daudz iespēju – lejupielādējiet aplikācijas un mācieties ik dienu!
• Izveidojiet sarakstu ar visām savām finanšu saistībām (kredīti, līzingi, ikmēneša maksājumi utt.).
• Ja jums ir nekustamais īpašums, apsveriet tā izīrēšanu vai pat pārdošanu.
• Ja jums ir automašīna(-s), apsveriet pārdošanu, jo īpaši, ja ir līzings. Vēl variants ir atrast kādu, kurš pārņem līzinga saistības uz laiku, kamēr esat prom. Turēt auto bez lietošanas ilgu laiku, bet turpinot maksāt līzingu, ir absurds! Auto ir manta, kuru var nopirkt atkal pēc atgriešanās.
• Ja jums ir skolas vecuma bērni, ir jānokārto mājmācība vai tālmācība (sīkāk šeit).
• Ja jums ir darbs, kurā gribēsiet atgriezties pēc ceļošanas beigām, runājiet ar priekšniecību par to, vai tas vispār būtu iespējams. Ja ne, tad – atlūgums vai, vislabākajā gadījumā, iespēja strādāt attālināti.
• Izveidojiet sarakstu ar visām lietām, ko varat pārdot. Šis ir laikietilpīgs un enerģētiski smags uzdevums, taču daudziem garāžās un skapjos stāv simtiem lietu, kas netiek izmantotas, taču kādam var būt noderīgas. Tas attiecas uz jebkādām iekārtām, ierīcēm, velosipēdiem, bērnu ratiem, spēlēm, rotaļļietām, apģērbu, grāmatām, mēbelēm utt. Mans personīgais mērķis bija pārdot visu, taču, pat ja es saku, ka mēs pārdevām visu, ir jāsaprot, ka dažas lietas nemaz nav iespējams (un vajadzīgs) pārdot – protams, ka man joprojām ir ģimenes albumi, mīļākā kafijas krūzīte un pusdienu šķīvji, meitas gleznas un viss, ko neizdevās pārdot laika trūkuma dēļ. Mums nebija pārāk daudz mantu jebkurā gadījumā, taču, pārdodot šo un to, lēšu, ka ieguvām aptuveni 2000 EUR. Tas nav daudz, bet nav arī maz. Ceļojuma budžetam der!
• Visu, ko neizdodas pārdot, var ziedot. Mēs, piemēram, palīdzējām māmiņai, kas viena audzina vairākus bērnus. Visu, ko negribas pārdot, var noglabāt kādos bēniņos vai aizdot draugiem lietošanā.

Visgrūtāk ir saprast, ko no visa ņemt līdzi mugursomās. Brīdī, kad sāc šķirot gadiem uzkrātās mantas, var pārņemt totāla bezspēcības sajūta. Mēs aizbraucām ar mugursomu katram ģimenes loceklim un 2 čemodāniem, no kuriem mazākajā bija meitas skolas grāmatas un burtnīcas. Jau pēc pāris mēnešiem sapratām, ka mantu joprojām ir par daudz. Visu gadu turpinājām šķirot, atdot, izmest. Par maz mantu paņemt nevar. Par daudz gan. Samazināt bagāžas svaru motivē arī lēto lidojumu aviokompānijas, jo negribas maksāt papildu maksu par bagāžu, kura patiesībā stāv neizmantota.

Visbiežāk ilgtermiņa ceļotāji izvēlas doties Āzijas virzienā – tur ir silti un arī lētāk nekā citos pasaules nostūros. Eiropā un ASV nauda “kūst” straujāk, Austrālijā un Jaunzēlandē – izkūp kā nebijusi (iespējas ietaupīt aprakstīšu zemāk).

Ja dodaties uz Āzijas pusi un plānojat tur pavadīt lielāko daļu laika, tas nozīmē, ka ziemas drēbes varat mierīgi atstāt dzimtenē. Mēs tā arī darījām – katram ģimenes loceklim atstājām pa apavu pārim un jakai, ja gadījumā nāktos atgriezties Latvijā ziemā.

Ko likt somās?

Jo mazāk, jo vieglāk. Ceļojot ar zīdaini, mantu būs vairāk (autiņbiksītes, drēbītes, rati vai sēdeklītis utt.). Lielāki bērni somas spēj nest paši, un arī mantu vajag mazāk. Pieaugušajiem pavisam vienkārši.

Īsumā mūsu somu saturs izskatās šādi.

Puikam (ap 6-7 g.v.)

Divas garās bikses (dažāda biezuma)
2 šorti
Vairāki krekliņi ar īsām piedurknēm un “maiciņas”
Divi plāni krekliņi ar garām rokām
Plāna jaciņa
Plīša džemperis
Plāna vējjaka
3 zeķu pāri
Vairākas apakšbikses
Peldšorti
Plāns izejamais krekls ar garām piedurknēm
Ērtas sandales
Iešļūcenes
Slēgti sporta apavi

Mīļākā rotaļļieta
UNO kārtis
Planšete
Krāsojamās un uzdevumu grāmatas
Rakstāmlietas
Austiņas
Maciņš ar lego klucīšiem

Meitenei (ap 10-11 g.v.)

Apģērbs un apavi līdzīgi kā puikam.
Garās bikses = 1 džinsi un pāris legingu
Kleita, kas valkājama gan pludmalē, gan svinīgākos gadījumos

Mācību lietas
Viss gleznošanas hobijam – krāsas, otas, papīrs
Planšete
Austiņas
Kosmētika un matu piederumi, mīļākās rotaslietas

Mammai

2 džinsi
Vairāki krekliņi
Šorti
Vasaras kleita
Pusgaras sporta bikses un/vai legingi
Silta plīša jaka
Šalle vai lakats (izmantojama arī kā sega, dvielis vai saronga)
Vējjaka vai lietusmētelis
Apakšveļa
Peldkostīmi
2 pāri zeķu
Iešļūcenes
Sporta apavi
(Man ir divas iešļūcenes – pludmalei un zolīdākiem gadījumiem, sporta apavus velku sportojot vai dodoties pārgājienos. Nopietnākai kalnā kāpšanai vajadzēs trekinga apavus, taču pagaidām bez tā esam iztikuši. Biju paņēmusi arī slēgtas kurpes “svinīgiem pasākumiem”, taču gada laikā ne reizi tā arī neuzvilku. Bija pārāk karsti… Neuzvilku arī neko no līdzpaņemtajām “izejamajām” drēbēm. Izlīdzējos ar kleitu.)
Kosmētika, matu piederumi, 2 auskaru pāri
Dažas grāmatas, bet laika gaitā pārgāju uz audiogrāmatu klausīšanos
Dators
Telefons
Lādētāji

Tētim

2 garās bikses (plāni džinsi un sporta bikses)
Vairāki T-krekli un “maiciņas”
Plāns krekls ar garām rokām
Šorti
Peldšorti
Silts plīša džemperis
Vējjaka vai lietusjaka
2 pāri zeķu
Iešļūcenes
Sporta apavi
Apakšveļa
Dators
Telefons
Lādētāji
Salokāms un daudzfunkcionāls nazītis (ja ir čemodāns)

Citas mantas

Pases un ID kartes
EVAK kartes
Fotoaparāti utml. tehnika
Galda spēles (piem., ērti salokāms “Cirks”, “Alias” un “Monopols” ceļojumu versijas u.c.)
Medicīnas maks
Daudzfunkcionālas bļodiņas
Mīļākās kafijas krūzītes, glāzes, karotītes utt.
Viegls pakaramais drēbju izkāršanai un/vai žāvēšanai
Līmes zīmulis un momentlīme
Diegs un adata
Viegls veļas striķis
Auduma iepirkuma tīkliņš
Saspiežama un ar USB vadu uzlādējama galda lampa
Mikrošķiedras dvieļi
Šalle, kas lietojama arī kā sega, dvielis, gurnu apsējs
Adapteris/lādētājs
Rezerves baterija ierīču uzlādēšanai

Tikai čemodānā liekamas lietas

Rokas blenderis (ne metāla)
Šķēres nagu griešanai
Šķēres matu griešanai
Korķviļķis (salokāms) un/vai salokāmais armijas nazis

Pēc pieredzes – bērniem jo īpaši nav svarīgi, cik mantu un rotaļlietu ir līdzi, ja vien ir pieejama kāda lieta, kas sniedz komforta sajūtu. Maniem bērniem tās ir viņiem mīļas karotes, brokastu bļodiņas un krūzītes, kā arī daži mīļākie apģērba gabali. Man pašai mieru sniedz mīļākā vīna glāze, pildspalva un “Madaras” DD sērijas sejas krēms. Ceļojot ilgtermiņā, ir svarīgi, lai uz kopējā bezkomforta fona ir lietas, kas rada drošības sajūtu, lai cik absurdas citiem tās nešķistu. Katram šīs lietas atšķirsies, bet ir vērts šo paturēt prātā.

Lietas, ko tā arī neizmantojām

Pāris grāmatu tā arī palika neizlasītas un tikai radīja papildu svaru
Sejas maskas, pretcelulīta krēmi un masāžas rīks
Daži apavi
Daži apģērba gabali
Lielākā daļa rotaļlietu (bērni vienmēr atrada, ar ko spēlēties dabā, vai radīja jaunas lietas paši)
Virsjakas, ar kurām aizbraucām janvārī, bet kuras bija žēl vēlāk izmest, jo “ja nu paliks auksti”…

Birokrātiski jautājumi

Latvijas pilsoņiem ir jābūt deklarētiem kādā adresē. Ja ir savs īpašums, kuru nepārdosiet, problēmu nav. Ja viss ir pārdots, tad jāmeklē kāds, kurš būtu ar mieru jūs paņemt savā paspārnē – vecāki, radi, draugi.

Nokārtojiet darba attiecības, ja tādas ir!

Ja ir bērni, dodieties uz skolu pārrunāt tālmācības vai mājmācības iespēju (pamatizglītības ieguve Latvijā ir obligāta!). Ja ir bērni, kas apmeklē bērnudārzu, jāveic pārrunas arī ar bērnudārza vadību. Mums piedāvāja vietu saglabāt gadu, bet mēs atteicāmies, jo bērnam pēc gada jebkurā gadījumā vajadzētu iet skolā.

Mēs saglabājām vienu Latvijas telefona numura pieslēgumu ar viszemāko tarifu. Paturiet prātā, ka latviešu priekšapmaksas kartes ārzemēs nedarbojas un ir vajadzīgs pieslēgums. Saziņai ar Latvijā palikušajiem telefona numuru diez vai vajadzēs – ir daudz ērtāk (un neko nemaksājot) sazināties, izmantojot Skype, WhatsApp vai citas aplikācijas. Uzturoties kādā valstī ilgāk, ir daudz izdevīgāk iegādāties vietējās priekšapmaksas kartes. Piemēram, Grieķijā izmantoju Taza Mobile priekšapmaksas karti. 10 eiro, vairāki bonusi, iespēja par pāris eiro papildus iegādāties 4 GB, un interneta ātrums bija nevainojams. Beļģijā nopirku karti par 15 eiro. Lietoju divus mēnešus un neizlietoju. Neviens Latvijas operators nepiedāvā tik izdevīgus nosacījumus, lai gribētos izmantot viesabonēšanu. Eiropas Savienībā, protams, šobrīd viesabonēšana ir pavisam draudzīga, taču, atrodoties citā kontinentā, maksa mēdz būt astronomiska. Jo īpaši par internetu.

Latvijas numurs ir noderīgs, atgriežoties dzimtenē. Bez tā nevar izmantot ne Mobilly stāvvietu apmaksai, ne saņemt sūtījumus pakomātos. Telefona numura trūkums ārvalstīs radīja problēmas tikai internetbankā. Kad biju aizmirsusi paroli un nobloķējusi piekļuvi savai internetbankai, atjaunošanai vajadzēja telefona numuru, uz kuru nosūta informāciju. Man šo problēmu izdevās atrisināt, zvanot uz Swedbank Skype, par kuru daudzi nezina. Visu atrisināju un turpināju dzīvot bez Latvijas telefona numura. WhatsApp, starp citu, darbojas arī tad, ja reģistrētais numurs ir atslēgts. Es bez problēmām varēju turpināt sazināties ar cilvēkiem, kas bija manā kontaktu sarakstā. Arī atgriežoties Latvijā, man nebija grūti dzīvot bez telefona numura, jo gan mājvietā, gan publiskajās vietās ir pieejams internets, kas ļauj sazināties, izmantojot gan WhatsApp, gan feisbuka mesendžeri, gan Viber. Grūti bija draugiem un paziņām, kuri nespēja saprast, ka var dzīvot, ja visu laiku neesi sasniedzams. Daudzi ir aizmirsuši savu bērnību, bet nereti pārmet bērniem atkarību no ierīcēm. Viela pārdomām!

Nokārtojiet apdrošināšanu! Pirms apciemojat apdrošināšanas aģentu, pārliecienieties, vai kāda no jūsu rīcībā esošajām bankas vai kredītkartēm jau nāk komplektā ar apdrošināšanu. Vīram bija SEB kredītkarte, kura nodrošināja ceļojuma apdrošināšanu viņam un puikam (ir noteikts vecums, līdz kādam bērni tiek apdrošināti bonusā; katrai bankai noteikti atšķirīgi. Noskaidrojiet!).

Nokārtojiet elektronisko parakstu! Pat ja jums šķiet, ka nevajadzēs. Ja pēkšņi vajadzēs nosūtīt iesniegumu kādai valsts iestādei, jūs priecāsieties, ka e-paraksta dēļ jums nav jāpērk biļetes un jāatgriežas Latvijā.

Pārliecinieties, ka pasēm derīguma termiņš ir vismaz 1 gads! Ceļot, protams, varat arī tad, ja termiņš ir īsāks, un jaunu pasi var nokārtot arī ārvalstīs, taču lētāk, ātrāk un ar mazāku stresa apjomu to tomēr var izdarīt Latvijā. Ja pasu nodaļas darbinieki iebilst, sakiet, ka uz ilgāku laiku aizbraucat un ka jums vajag pasi ar ilgāku derīguma termiņu. Ir valstis, kuras prasa, lai pases būtu derīgas vismaz pusgadu.

Noteikti nokārtojiet arī ID kartes! Neviens personu apliecinošs dokuments nav lieks.

Nokārtojiet EVAK kartes visiem ģimenes locekļiem! Darbojas tikai Eiropā, bet – arī nav par skādi.

Pārliecinieties, ka jums ir tiesības izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) saziņai ar VID! Der gan atskaišu un deklarāciju iesniegšanai, gan vēstuļu un iesniegumu nosūtīšanai. Ja plānojat sākt pelnīt naudu, esot ceļā, iesaku nokārtot pašnodarbinātā statusu. Ja nav ne jausmas, ar ko sākt, piesakieties uz konsultāciju VIDā. Ja ir sajūta, ka nekas no mūsu valsts piedāvātā neder jūsu vajadzībām, igauņi ir radījuši piedāvājumu pasaules apceļotājiem jeb digitālajiem klejotājiem: e-Residency.

Pilnvarojiet kādu uzticamu cilvēku pasta sūtījumu saņemšanai deklarētajā dzīvesvietas adresē! Pilnvaru var nokārtot jebkurā Latvijas Pasta nodaļā.

Atslēdziet vai pārskatiet visus pakalpojumus, kurus neizmantosiet (TV un internets, komunālie pakalpojumi, sabiedriskie pakalpojumi – bērnudārzi, pulciņi utt.).

Pārliecinieties, ka bankas karšu derīguma termiņš ir pietiekams. Padomājiet, vai jums tiešām vajag visus līdz šim izmantoto banku kontus un kartes. Apsveriet domu nokārtot Revolut un/vai N26 maksājumu kartes.

Ja mūzika ir jums svarīga dzīves sastāvdaļa un jūs ikdienā lietojat Spotify, pārliecinieties, ka esat apmierināti ar līdzšinējiem nosacījumiem (parastais var Premium, individuālais vai ģimenes konts utt.). Spotify īpatnība ir tāda, ka, mainot nosacījumus, tiek ņemti vērā tai valstij, kurā atrodaties, paredzētie nosacījumi. Profilā izmaiņas arī varat veikt tikai Latvijā, ja kontu izveidojāt Latvijā.

Ja internets jums ir megasvarīga lieta un jūs neesat pārliecināti, vai, sēžot kādā no Gili salām, varēsiet (nevarēsiet, jau uzreiz saku) nosūtīt klientiem svarīgus un apjomīgus failus, domājiet par iespējām, kas ļauj pieslēgties tīmeklim jebkur un jebkad. Nebūt nav jābūt nekurienes vidū. Manā pieredzē arī Austrālijas lielpilsētās ir bijis tāds interneta ātrums, kas liek atcelt tiešsaistē paredzētās nodarbības, jo signāls vienkārši ir par vāju un kvalitatīvi sazināties ar klientiem nav iespējams.

Citi jautājumi

Ārpus visiem birokrātiskajiem jautājumiem padomājiet, vai ir kas tāds, bez kā nevarat iztikt un ko var dabūt tikai Latvijā. Mums, piemēram, tas ir viens konkrēts “Madara” krēms, zāļu tējas (ir valstis, kur tās nevarēsiet ievest), ceļa sākumam noteikti der rupjmaize, ja vien bagāžas svars atļauj.

Ja braucat uz Āziju, saules aizsargkrēmus iegādājieties Latvijā (vai vismaz Eiropā). Āzijā lielākā daļa ir ar balinošu efektu, un mūsu platuma grādu cilvēku ādām tie nav piemēroti.

Pārliecinieties, kādas ir ieceļošanas prasības valstīs, kuras gatavojaties apmeklēt. Saraksts ar valstīm, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms, atrodams šeit. Mani kolēģi no “Latvieši ceļo” ir izveidojuši līdz šim labāko apkopojumu ar daudzu Āzijas valstu vīzu iegūšanas prasībām latviešiem. To meklējiet šeit.

Pārbaudiet vakcinācijas prasības konkrētajās valstīs! Vakcinēties vai nē – tā arī, protams, mūsdienās ir katra paša izvēle un atbildība, taču ir valstis, kurās vakcīnas pret konkrētām kaitēm ir obligātas. Pasaules Veselības organizācijas dati šeit (angliski), latviski apkopojums šeit.

Ja lietojat īpašus medikamentus, pārliecinieties, ka līdzi paņemtie krājumi ir pietiekami vai ka jums ir recepte, lai tos varētu atjaunot citā valstī. Latvijā izsniegtās receptes darbojas visā Eiropas Savienībā. Ārpus tās var nākties apmeklēt vietējos ārstus, lai iegūtu jaunu recepti, bet vismaz jums būs taustāms pierādījums, ka jums šāds medikaments ir nepieciešams.

Laba doma ir paņemt kādus suvenīrus (pastkartes, magnētiņus vai ko citu nelielu un ne pārāk smagu). Ja ceļā sastapsiet un iepazīsiet kādu draugu, varēsiet pastāstīt par savu valsti un uzdāvināt šo nieciņu par piemiņu. Bērni par šo ļoti priecājas. Ja jums ir ceļojuma nolūkam ieviesti sociālo tīklu profili un blogs, varat izgatavot vizītkartes ar visu vajadzīgo informāciju potenciālajiem lasītājiem un sekotājiem.

Ja zināt valstis, kuras apmeklēsiet, jau iepriekš varat iegādāties Lonely Planet ceļvežus (var arī tikai atsevišķas nodaļas). Ļoti bieži var iegādāties 3 grāmatas par 2 cenu vai “pērc vienu, otra par brīvu”. Noteikti iesaku elektronisko formātu. Jo mazāk svara somās, jo labāk. Mazākajiem ceļotājiem ir daudz dažādu un interesantu Lonely Planet grāmatu un aktivitāšu. Ja ir rocība un bagāžas svars atļauj (kā arī, ja mazie lasa angliski), iesaku!

Izbraucot no valsts, iespēja dabūt mācību līdzekļus un grāmatas latviešu valodā ir minimālas. Mācību process tālmācībā, protams, notiek lielākoties elektroniski, taču pirmskolas vecuma bērniem noderēs dažādas “Zvaigzne ABC” izdotās uzdevumu burtnīcas. Meklējiet grāmatnīcās!

Ja ceļosiet ar bērniem, tad pirms aizbraukšanas iesaku vakara pasaciņas laikā izmantot kādu no grāmatām par ceļojumu tēmu. Lai gan mazākajiem parasti ir labi tur, kur ir mamma un tētis, tomēr arī viņiem ierastās vides pamešana ir milzīgas pārmaiņas. Lasot ceļojumu stāstus, bērni iejūtas piedzīvojumu gaidās un sāk saprast, kāda izskatīsies viņu dzīve tuvākajā nākotnē. Mani ieteikumi šeit.

Kāds ir ieteicamais budžets?

Vienas atbildes nav. Saskaņā ar iepriekš veiktajiem pētījumiem vidējā summa, ko 2016. gadā minēja vairums ceļojošo ģimeņu ar diviem vai trim bērniem, bija ap 30 000 eiro vienam gadam (ap 2500 eiro mēnesī). Tas var šķist daudz, bet parēķiniet, cik gadā maksājat dažādos maksājumos. Ja ceļojuma laikā joprojām turpināt pelnīt, tad problēmu nav vispār. Ir ģimenes, kas mēnešiem dzīvo Dienvidaustrumāzijas reģionā un mēnesī iztērē vien tūkstoti vai pat mazāk (iekļaujot naktsmājas un ēdienu). Tas nozīmē, ka gada budžets var būt arī mazāks.

Kā veidot ceļojuma budžetu?

• Laikus veidot uzkrājumus (man Latvijā tas nekad nav izdevies, bet varbūt jūs to mākat)
• Pārdot visu iespējamo un/vai lieko
• Ja esat bijuši darba attiecībās, īsi pirms aizbraukšanas nokārtot bezdarbnieka pabalstu (nav pieredzes, jo vienmēr esmu bijusi pašnodarbināta; zinu, ka praksē jums būtu jāierodas “atrādīties”, bet apsvērt šo punktu ir vērts)
• Veidot pasīvos ienākumus (piemēram, izīrējot nekustamo īpašumu par summu, kas pārsniedz izdevumus par šo īpašumu)
• Pārrunāt iespēju veikt līdzšinējos darba pienākumus attālināti
• Uzsākt biznesu tiešsaistē un strādāt ceļošanas laikā (sīkāk zemāk)
• Ja ir bērni, pārliecināties, ka “bērnu naudu” par visiem saņem viens vecāks — tā nodrošināsiet iespēju saņemt valsts noteikto piemaksu pie pabalsta

Kā ietaupīt ceļojuma laikā?

Lielāko daļu izdevumu veido maksa par naktsmājām un ēdienu – neatkarīgi no tā, kāda ir jūsu izvēlētā naktsmāju un ēstuvju kategorija. Jāsaprot, ka ilgtermiņa ceļošana ir minimālisma paveids. Tā iet roku rokā ar prioritāti redzēt un piedzīvot pēc iespējas vairāk. Dzīvot šikos kūrortos un ēst dārgākajos restorānos – tā nav ikdiena.

Ēdināšanas jomā ietaupīt var, ja gatavojat paši vai ēdat lētās un vietējo iecienītās ēstuvēs. Tas būs atkarīgs no reģiona. Daudzās Āzijas valstīs ēst ārpus mājas noteikti ir izdevīgāk nekā gatavot pašiem. Eiropā un Okeānijā (Austrālija, Jaunzēlande utt.) ēst ārpus mājas var nozīmēt summu, ar ko Āzijā var iztikt pusmēnesi.

Kā ietaupīt naktsmāju lauciņā?

• Izmantot kādu no platformām, kas piedāvā naktsmājas apmaiņā pret jūsu zināšanām vai pūlēm konkrētā jomā, piemēram, darbu dārzā, būvniecībā, hosteļu reģistratūrās, teritoriju iekopšanā u.c. Populāras platformas ir: Workaway, Worldpackers, WOOFF, Helpxc. Izveidojiet savu profilu, samaksājiet gada maksu par lietošanu un meklējiet sev piemērotāko variantu. Individuāliem ceļotājiem un pāriem būs vieglāk, ģimenēm ar bērniem – mazliet grūtāk, taču viss ir iespējams. Idejas meklējiet, interneta pārlūkā ierakstot “work exchange”.
• Pievērsties housesitting jeb pieskatīt īpašumu ar mājdzīvniekiem (reizēm arī bez) īpašnieku prombūtnes laikā. Derēs, ja mīlat dzīvniekus. Nederēs, ja kādam no ģimenes locekļiem ir bail no suņiem, piemēram. Populārākās platformas: Trusted Housesitters, Nomador. Iespējas meklējiet, interneta pārlūkā ierakstot “house sitting”.
• Apzināt draugus, radus un paziņas visā pasaulē un pārnakšņot viņu mājās.
• Ceļojot bez bērniem, der Couchsurfing. Šajā vietnē cilvēki pārsvarā piedāvā guļvietu vienam vai diviem cilvēkiem. Ļoti reti kāds piekrīt izguldīt ģimeni, taču mēģināts nav zaudēts!
• Izmantojiet bonusu iespējas, ko piedāvā populārākās naktsmāju rezervēšanas platformas. Piemēram, ja biežāk lietojat booking.com, jums pienākas Genius programmas atlaides. Hotels.com vietne piedāvā “uzkrāt naktis”, un katra 10. nakts ir par brīvu.
• Ja darbojaties creative writing un content creation lauciņā, kā arī ja jums ir iekopts ceļojumu blogs vai vērā ņemams foto portfolio, ir iespējams sadarboties ar viesnīcām un saņemt iespēju nakšņot apmaiņā pret reklāmas rakstiem blogos un sociālajos tīklos vai pret fotogrāfijām, ja esat fotogrāfs.
• Ja vien klimats, veselība un drošība atļauj, nakšņot teltīs, gulēt kokos iekārtos šūpuļtīklos un transportlīdzekļos. Pašlaik ASV ir liels pieprasījums pēc kemperiem, un instagramā var atrast daudzus iedvesmojošus kontus, kuros smelties idejas un iedvesmu ASV nacionālo parku apceļošanai. Iedvesmu atradīsiet Instagram platformā, meklējot, piemēram, pēc atslēgas vārdiem rving, roadtripping. Mani pašreizējie favorīti ir @mali.mish, @theamericanfieldtrip, @notlostjustrving. YouTube dzīlēs var atrast brīnišķīgu “seriālu” Expedition Happiness, ko pirms gada radīja jauns vācu pāris. Nesen iznāca arī viņu filma, kas skatāma iekš Netflix.
• Ir vietnes, kurās piedāvā par nelielu summu dienā “pārdzīt” kemperi vai vieglo automašīnu no vienas pilsētas uz otru. Šeit ir labs raksts ar šādu vietņu adresēm un piedāvājumiem.
• Var piedalīties dažādos brīvprātīgo projektos – gan mācīt bērnus, gan rūpēties par dzīvniekiem u.c.
• Arvien populārākas kļūst feisbuka grupas, kurās apvienojas ģimenes, kas vēlas mainīties ar mājvietām vai piedāvā palikt viņu mājās prombūtnes laikā. Meklējiet house swap. Piemēram, šī grupa.

Strādājot vai pieskatot īpašumus un mājdzīvniekus, var nākties rast kompromisu starp ceļošanu un pienākumiem, jo pilnīga rīcības brīvība visas dienas garumā būs tikai tad, ja paši maksāsiet par savām naktsmājām. Ja kāds jums ļauj palikt savā īpašumā, ir jāsaprot, ka par to maksāsiet ar savu laiku.

Kā pelnīt naudu, esot ceļā?

Vieglāk ir visiem tiem, kuri ir apguvuši profesiju vai arodu, kas ļauj strādāt jebkurā vietā. IT speciālisti, tulkotāji, svešvalodu skolotāji, blogeri, žurnālisti, fotogrāfi, sociālo tīklu menedžeri, affiliate marketing speciālisti, kouči u.c. Citiem vārdiem sakot, ja varat veikt darbu datorā ar vai bez interneta pieslēguma, jūs varat ceļot bez bēdām. Veiksmīgi var ceļot arī masieri, frizieri, jogas skolotāji un visi, kas ir gatavi kādu laiku strādāt apkalpojošajā sfērā – viesmīļi, viesnīcu darbinieki, baristas utt. Ir daudz iespēju atrast pagaidu darbu (ja vien tas oficiāli jums ir atļauts) un nopelnīt naudu pieticīgai ceļošanai turpmākajos mēnešos. Ceļojot ar bērniem, arī nāksies rast kompromisu, jo strādāt visticamāk varēs tikai viens no vecākiem. Pazīstu vairākas mammas vai tētus, kuri ceļo vieni ar savu atvasi. Šādos gadījumos diemžēl nāksies rēķināties ar “elektronisko aukli” jeb bērna dzīvi virtuālajā realitātē, ja vien neatradīsies cilvēks, kurš ir gatavs bērnu uz laiku pieskatīt. Viss atkarīgs no darba, ko veicat.

Es mācu svešvalodas, tulkoju un rakstu blogu. Bērni zina, ka nodarbību laikā mani traucēt nedrīkst. Pārējo daru laikā, kad viņi guļ. Mana darba diena vairs neilgst ne 8, ne 16 stundu kā agrāk. Ar pāris stundām darba varu nosegt ikdienas nepieciešamības, pārējā laikā uzmanību veltot bērniem un pasaules izzināšanai. Es pelnu daudzkārt mazāk nekā jelkad iepriekš, taču arī mani izdevumi nekad vēl nav bijuši tik mazi. Man ir plāni ienākumus palielināt, nepalielinot darba stundas, jo tagad zinu, ka tas ir iespējams.

Gada laikā atradu daudzas iespējas un apguvu jaunas prasmes. Uzskaitīšu dažas no tām:

• sociālo tīklu menedžmenta kurss,
• koučinga kurss,
• reiki kurss,
• fotogrāfēšanas prasmju uzlabošana un fotogrāfiju pārdošana,
• bloga (tīmekļa vietnes) izveide un uzturēšana,
• iespēja pelnīt komisijas no konkrētu produktu un pakalpojumu pārdošanas (par šo cilvēkiem ir visvairāk aizspriedumu),
• angļu valodas mācīšana vietējiem, kā arī latviešiem tiešsaistē,
• iespēja dabūt naktsmājas apmaiņā pret reklāmas rakstiem,
• sadarbība ar zīmoliem sociālajos tīklos.

Internetā ir bezgalīgi daudz resursu un iespēju! Meklējiet, pievienojieties feisbuka grupām, izmantojiet bezmaksas kursu platformas iemaņu ieguvei vai uzlabošanai! Ja meklēsiet, iespējas pie jums atnāks. Cik piemērotas un patiesas – atkarīgs no jūsu atvērtības, gatavības pārmaiņām un paredzētajām liktens noteiktajām mācībām.

Blogs un sociālie tīkli ir ļoti jaudīgs rīks, taču atdevi no šīm jomām sagaidīsiet pēc vairāku gadu ilga darba. Latvieša mentalitāti ir grūti pārprogrammēt, jo mums paaudžu paaudzēs ir mācīts, ka visu var panākt tikai ar smagu darbu. Ja rezultāts uzreiz nav redzams, tad reizēm tiešām šķiet, ka labākais risinājums būtu atgriezties Latvijā un sēdēt birojā, vai arī braukt uz Spāniju zemenes lasīt. Šo programmu pārveide prasa sistemātisku darbu ar sevi un savu uzskatu maiņu, jo īpaši attiecībā uz naudu. Tā ir milzīga joma, par kuru arī drīzumā uzrakstīšu.

Kam gatavoties pirms aizbraukšanas?

Lielākā daļa sabiedrības jūs nesapratīs un reizēm pat apšaubīs jūsu spriestspēju. Daudzi jūs uzskatīs par jukušiem, tikpat daudzi apbrīnos jūsu drosmi. Vecākā paaudze šausmināsies par to, ka bērni neapmeklēs skolu un ka vazāsiet viņus apkārt pa pasauli, kurā “ir tik bīstami”. Noteikti dzirdēsiet šausmu stāstus par ziņās dzirdētiem notikumiem valstīs, kuras plānojat apmeklēt. Atsijāsies draugi. Radi šūpos galvas. Gaisā virmos sajūta, ka esat nesaprasti un ka tiek sagaidīta jūsu plānu absolūta izgāšanās. Daži centīsies jūs “vest pie prāta”, jo “nekur nav tik labi kā mājās” un “zāle citur nav zaļāka”. Latvijā nav indīgu zirnekļu, te skolās nešauj, un vispār – pēkšņi dzīve Latvijā tiks atainota rožainās krāsās, jo “nav jau te nemaz tik slikti”. Var šķist, ka visur ir šķēršļi un ka tās ir zīmes, kas jūs aizkavē. Patiesībā tas nav nekas cits kā pēdējais pārbaudījums tam, vai tiešām to vēlaties.

Mans ieteikums? Noklausieties apkārtējo teikto, pasakiet paldies un turpiniet savu plānu īstenošanu! Neviens nezina, kāds ir piemērotākais dzīvesveids jums un jūsu ģimenei! Pat jūsu vecāki, brāļi un māsas ne. Nav atšķirības, vai tiekaties reizi gadā un dzīvojat Liepājā vai Floridā. Apkārtējiem vienkārši ir psiholoģiski grūti atzīt, ka starp jums būs lielāks fizisks attālums. Viss ir galvā. Ja būs lemts, paspēsiet tikties jebkuros apstākļos. Šajā sakarā varu izstāstīt savu pieredzes stāstu. Agrā jaunībā man bija iespēja pārcelties uz dzīvi Austrālijā. Ilgi domāju, līdz pieņēmu lēmumu palikt Latvijā. Viens no maniem pamatojumiem bija tas, ka man bija ļoti svarīgi būt tuvu omei, man svarīgam un mīļam cilvēkam. Domāju – ja ar omi kas gadīsies, es nepaspēšu atlidot no tālās Austrālijas. Zināt, kas notika pēc daudziem gadiem? Omei pēkšņi palika slikti, viņu nogādāja slimnīcā. Es biju tikai stundas brauciena attālumā un vienalga nepaspēju aizbraukt atvadīties. Šis gadījums man iemācīja neatlikt savu sapņu īstenošanu citu cilvēku dēļ. Jūs vienmēr atradīsiet ieganstus, kāpēc atlikt to, ko vienmēr esat gribējuši darīt. Neatlieciet! Jūs nevarat zināt, ko rītdiena nesīs. Dzīvojiet droši un ar pilnu krūti! No ciešanām un pārbaudījumiem neizbēgsiet jebkurā gadījumā.

P.S.

Ieteicamā literatūra

Visu var klausīties arī audio versijā. Izveidojot Audible kontu šeit, pirmā grāmata bez maksas.